Apakšmērķis: Samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem

3.4.2. Uzdevumi:

- Izstrādāt un īstenot vienotu politiku traumatisma profilaksei bērniem,

- Izglītot vecākus par pasākumiem traumu profilaksei bērniem līdz 5 gadu vecumam,

- Veikt profilakses pasākumus nelaimes gadījumu darbā novēršanai, uzlabot nelaimes gadījumu darbā reģistrāciju.

Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atsauces līmenis
Rādītājs Gads
Izstrādāts un īstenots Bērnu traumatisma rīcības plāns 1.No stacionāriem izrakstīto bērnu skaits ar diagnozi ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas uz 100 000 iedzīvotājiem        
Vecumā 0-14 gadi 1222,4 2009. 1212,8 1203,1
Vecumā 15-17 gadi 1765,5 2009. 1694,2
2. Aizsargķiveres (braucot ar velosipēdu un skrituļojot) lietojošo bērnu īpatsvars (%) 19,4 2010.
3. Bērnu sēdeklīšus lietojošo iedzīvotāju īpatsvars (%) (avots: FINBALT) 40,5 2008.

Infekcijas slimības

Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules un ES valstīs, tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, ierobežota vai pilnībā likvidēta, ieviešot jaunas efektīvas vakcīnas, pilnveidojot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kā arī efektīvi koordinējot starptautisku rīcību epidēmiju gadījumos. Tai pašā laikā joprojām pastāv epidēmiju riski, jo infekcijas slimības mūsdienās pasaulē izplatās satraucoši ātri, nerespektējot valstu robežas un dzīves līmeni valstī. SARS uzliesmojums 2003.gadā, pandēmiskās gripas izplatīšanās 2009.gadā un poliomielīta uzliesmojums Tadžikistānā 2010.gadā liecina, ka infekcijas slimības var radīt nopietnus un negaidītus apdraudējumus sabiedrības veselībai. Infekcijas slimību (t.sk., TB, HIV un STI) izplatību veicina migrācija, kaitīgi ieradumi un dzīves veids (narkotiku lietošana, prostitūcija), higiēnas un profilakses līdzekļu nepieejamība, sociāli ekonomiskie faktori, klimata izmaiņas u.c.

Pētījuma[139] dati liecina, ka 1,7% Latvijas iedzīvotāju (1714 uz 100 000 iedzīvotāju) ir inficēti ar C hepatīta vīrusu (HCV). Vidēji viena ģimenes ārsta praksē varētu būt 34 C vīrushepatīta slimnieki, taču vairumā gadījumu to nezina ne ģimenes ārsti, ne paši pacienti, jo šai vīrusu infekcijai parasti nav specifisku slimības pazīmju. Vislielāko epidēmisko bīstamību rada pacienti ar bezsimptomu C hepatīta norisi. HCV ir nopietns apdraudējums sabiedrības veselībai un bīstamākais no visiem vīrushepatītiem, jo 80% gadījumu tas kļūst hronisks un būtiski pieaug aknu cirozes un/vai aknu vēža gadījumi. Latvijā dzīvo 10 reizes vairāk ar C hepatītu inficētu cilvēku nekā, piemēram, Zviedrijā vai Lielbritānijā.

Latvija joprojām ir to ES valstu vidū, kur HIV infekcijas izplatības rādītāji ir augsti: 2009.gadā incidences (jauno gadījumu skaits uz miljonu iedzīvotāju) rādītājs bija 12,2uz 100 000 iedzīvotāju (2008. gadā – 15,8) jeb otrs augstākais, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju (50,3) 2,6 reizes. Atsevišķās iedzīvotāju grupās izplatība ir ļoti augsta (injicējamo narkotiku lietotāju vidū 22-23%, tuvu kritiskai 5% robežai - to vīriešu vidū, kuriem ir seksuālas attiecības ar vīriešiem), tādējādi Latviju ierindojot to valstu vidū, kurā HIV epidēmija nav ģeneralizēta, bet koncentrēta atsevišķās iedzīvotāju grupās ar paaugstinātu riska uzvedību. Strauji pieaudzis AIDS slimnieku īpatsvars (2009.gadā 4,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā saslimstība ES valstīs. Pasākumus HIV infekcijas ierobežošanā nosaka Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas izplatības ierobežošanas programma 2009. – 2013.gadam[140].

Līdz 2010.gadam novērota saslimstības ar TB samazināšanās, 2009.gadā sasniedzot rādītāju 36,6 uz 100000 iedzīvotāju (2010.gadā tāds pats), tomēr 2010.gada beigās un 2011.gada sākumā novērota TB gadījumu skaita pieauguma tendence. Arī mirstības rādītāji uzlabojas (4,5 uz 100000 iedzīvotāju 2009.gadā un 3,5 uz 100 000 iedzīvotāju 2010.gadā[141]). Tomēr saskaņā ar PVO Eiropas reģiona datiem, Latvija ir viena no 18 augstas prioritātes valstīm Eiropas reģionā tuberkulozes kontrolei un viena no 27 valstīm pasaulē ar augstāko multirezistentās tuberkulozes (MDR-TB) līmeni. Nopietnas bažas rada vairākas problēmas tuberkulozes apkarošanā, augsta mirstība no tuberkulozes, īpaši pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas, kas norāda uz novēlotu slimības gadījumu atklāšanu. 2010.gadā 35% no mirušajiem TB pacientiem miruši pirmajā mēnesī pēc diagnozes noteikšanas un TB diagnosticēta sekcijā 18% no visiem mirušajiem. 2008.-2009.gadā reģistrēts multirezistento gadījumu skaita pieaugums, bet 2010.gadā tas samazinājies līdz 87 gadījumiem. Nelabvēlīga tendence ir ekstensīvi rezistentas TB (XR-TB) īpatsvara pieaugums MR-TB pacientu vidū, sasniedzot 14% 2009.gadā un 17% 2010.gadā. Reģistrētais TB/HIV duālās infekcijas gadījumu skaits pieaug ar katru gadu. TB/HIV īpatsvars pirmreizējo TB gadījumu vidū 2009.gadā sasniedzis 6,9% un 2010.gadā 7,6%, kas atbilstoši PVO vadlīnijām norāda uz TB/HIV koinfekcijas epidēmijas situāciju.

Arī sociāli ekonomiskā situācija ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē infekcijas slimību izplatību. Saskaņā ar pētījumu[142], Latvijā sagaidāms saslimšanas gadījumu ar TB un mirstības pieaugums, kas saistīts ar pašreizējo finanšu krīzi pasaulē. Latvijā 2008.-2009.gadā ievērojami pasliktinājusies epidemioloģiskā situācija ar akūtām zarnu infekcijām un A hepatītu. Pēdējos 6 gados vērojama stabila tendence pieaugt saslimstībai ar vīrusu etioloģijas akūto zarnu infekcijām, gadījumu skaits kopš 2004.gada pieaudzis vairāk nekā 2 reizes (no 1928 līdz 4528 gadījumiem). A hepatīta uzliesmojums 2008. un 2009.gadā skāra vairāk nekā 5000 iedzīvotājus (iepriekšējos 8 gados kopā tika reģistrēti 1226 gadījumi), no kuriem 85% tika hospitalizēti. Ja 2007.gadā Latvijā tika reģistrēti 9 grupveida akūtu zarnu infekciju un A hepatīta gadījumi ar 5 un vairāk saslimušajiem, tad 2009.gadā reģistrēti 63 uzliesmojumi. Grupveida saslimšanas gadījumi pārsvarā saistīti ar cilvēku inficēšanos dzīves vietās un bērnu izglītības iestādēs. A hepatīta, kas ir samērā viegli kontrolējama infekcijas slimība, epidēmija kārtējo reizi pierādīja, ka infekcijas slimību uzliesmojumi ir iespējami, ja visu laiku netiks uzturēta un attīstīta infekcijas slimību profilakses un kontroles sistēma.

Katru gadu rudens, ziemas periodā ar mazāku vai lielāku aktivitāti tiek novērota gripas epidēmiskā aktivitāte. Ik gadu gripa izraisa smagas komplikācijas daudziem pacientiem un kļūst par iemeslu vairākiem desmitiem nāves gadījumu, sevišķi tā ir bīstama pacientiem ar plaušu slimībām, sirds – asinsvadu, vielmaiņas traucējumiem un citām hroniskām slimībām. Iedzīvotāju imunizācijas līmenis pret gripu Latvijā ir ļoti zems salīdzinājumā ar citām ES valstīm, pēdējo gadu laikā vidēji sasniedzot tikai 0,8%. Vakcinācijas līmenis iedzīvotāju grupā „65 un vecāki” pēdējo sezonu laikā bija viens no viszemākajiem ES valstīs – 2,4 – 2,6%. Salīdzinājumam - Lielbritānijā un Nīderlandē šajā vecuma grupā vakcinēti 70% un vairāk iedzīvotāji.

Imunizācijas valsts programma ir sabiedrības veselības prioritāte Latvijā jau daudzus gadus. Veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālisti panākuši augstas kvalitātes imunizācijas pakalpojumu nodrošinājumu lokālā un nacionālā līmenī. Ievērojami sasniegumi panākti vakcīnatkarīgo slimību novēršanā. Imunizācijas programmas ietvaros līdz 2008.gadam bija sasniegts augsts vakcinācijas pārklājums visām vecuma grupām, kas ir galvenais saslimstības samazināšanas iemesls. Īstenojot programmu, katru gadu tiek novērsti apmēram 30 000 dažādu infekcijas slimību gadījumi un vairāk nekā 100 nāves gadījumi bērnu vidū. Saslimstība ar vairākām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām samazinājusies par 99,95% un vairāk. Neskatoties uz dažādu infekcijas slimību saslimstības pieaugumu, kas saistītas ar higiēnas apstākļiem un dzīves kvalitāti pēdējos gados (A hepatīts, akūtas zarnu infekcijas), vakcīnatkarīgo slimību incidences rādītāji palikuši nemainīgi zemi sakarā ar imunizācijas programmas pozitīvo ietekmi (skat. tabulu).

Tabula. Saslimšanas gadījumu skaits ar atsevišķām vakcīnregulējamām slimībām 1960. un 2009.gadā Latvijā

Vakcīnregulējamā slimība Gads
1960.g. 2009.g.
Stingumkrampji
Difterija
Garais klepus
Masalas
Epidēmiskais parotīts
Poliomielīts
Kopā: 34 191

Tomēr, kā liecina LIC imunizācijas monitoringa rezultāti, 2009.-2010.gadā ir būtiski pasliktinājušies imunizācijas rādītāji. Atsevišķās vecuma grupās tie vairs neatbilst Imunizācijas valsts programmas[143] uzdevumiem.

Identificētās problēmas:

• Latvijā joprojām pastāv infekcijas slimību uzliesmojumu draudi, ko pierāda, piemēram, augsts ar HCV inficēto, bet neārstēto pacientu skaits, grupveida saslimšanas gadījumu īpatsvars saslimstībai ar akūtām zarnu infekcijām, A hepatīta uzliesmojums,

• Latvijā ir augsts neārstēto HCV pacientu skaits, kas ir būtisks apdraudējums Latvijas tautsaimniecības attīstībai, ņemot vērā, ka šīs diagnozes pacienti pārsvarā ir darbspējīgā vecuma cilvēki,

• Latvija ir to ES valstu vidū, kur ir augsti HIV infekcijas izplatības rādītāji,

• Latvijā ir augsti TB saslimstības un mirstības rādītāji un augsts rezistentās TB līmenis, Augstā mirstība no TB, īpaši pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas, liecina par novēlotu slimības gadījumu atklāšanu,

• Ar katru gadu pieaug reģistrētais TB/HIV duālās infekcijas gadījumu skaits,

• Pieaug vakcīnregulējamo infekciju uzliesmojumu/epidēmiju risks, jo samazinās imunizēto iedzīvotāju skaits.

Наши рекомендации