Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi un mērķi

Sabiedrības veselības pamatnostādnes

Gadam

Informatīvā daļa

Saturs

Izmantotie saīsinājumi………………………………………………………………………… 3

Ievads …………………………………………………………………………………………. 4

1.Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi un mērķi …………………………………….. 5

1.1.Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji ……………………………………………….. 6

1.2. Galvenie rīcības virzieni izvirzītā mērķa sasniegšanai …………………………………… 8

2. Pamatnostādņu sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem ………………….…... …….....................................8

3. Situācijas raksturojums un problēmu formulējums sabiedrības veselībā ……………. ... 11

3.1. Nevienlīdzība veselības jomā ……………. …………………………........... …… 11

3.2. Neinfekcijas slimības un to riska faktori…………………... ……….………………... 15

3.2.1. Sirds un asinsrites sistēmas slimības ……………………………………… 15

3.2.2. Onkoloģiskās slimības …………………………………………………….. 16

3.2.3. Diabēts …………………………………………………………………….. 17

3.2.4. Garīgā (psihiskā) veselība …………………………………………………. ... 18

3.2.5. Dzīvesveids un riskanta uzvedība .…………………………………………... 19

3.2.5.1. Uztura paradumi ………………… ……………………………………... 20

3.2.5.2. Nepietiekamas fiziskās aktivitātes …………………………………… . 22

3.2.5.3. Kaitīgie ieradumi ……………………………………………… 23

3.3. Mātes un bērna veselība …………………………………………………………… 29

3.3.1. Reproduktīvā veselība ………………...………………………………. …………... 29

3.3.2. Veselīgs dzīves sākums ……………………………………………………………. 31

3.4. Ārējie nāves cēloņi un traumatisms ...………………………………………………….. 33 3.5. Infekcijas slimības ………………………………………………………………………. 37

4. Situācijas raksturojums un problēmu formulējums veselības aprūpē ………….................. 40

4.1. Veselības aprūpes organizācija …………………………………………………… 40

4.2. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un drošība ………………………………. 43

5. Turpmākā rīcība …………………………………………………………………………… 45

6. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība ……………………………………………… 55


Izmantotie saīsinājumi

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

EK – Eiropas Komisija

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienība

EU-SILC – apsekojums „Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”

FM – Finanšu ministrija

HIV – Cilvēka imūndeficīta vīruss (Human Immunodeficiency virus)

IeM – Iekšlietu ministrija

IKP – iekšzemes kopprodukts

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

LAD – Lauku atbalsta dienests

LĀB – Latvijas Ārstu biedrība

LDUSA – Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācija

LFB – Latvijas Farmaceitu biedrība

LIC – valsts aģentūra „Latvijas Infektoloģijas centrs”

LM – Labklājības ministrija

LPS – Latvijas pašvaldību savienība

LU – Latvijas Universitāte

LUSB – Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrība

NMPD – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

NVO – Nevalstiskās organizācijas

PSKUS ZSĶC – VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs

PVD – Pārtikas un veterinārais dienests

PVO – Pasaules Veselības organizācija

PZDG – potenciāli zaudētie dzīves gadi RSU – Rīgas Stradiņa universitāte

SaM – Satiksmes ministrija

SMVA – Sporta medicīnas valsts aģentūra

STI – seksuāli transmisīva infekcija

TB - tuberkuloze

TM – Tieslietu ministrija

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija

VDI – Valsts darba inspekcija

VEC – Veselības ekonomikas centrs

VI – Veselības inspekcija

VISC – Valsts izglītības satura centrs

VM – Veselības ministrija

VNC – Veselības norēķinu centrs

ZM – Zemkopības ministrija

ZVA – Zāļu valsts aģentūra

Ievads

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai turpinātu 2001.gadā Ministru kabinetā apstiprinātās Sabiedrības veselības stratēģijas un tās rīcības programmā 2004.-2010.gadam uzsāktās sabiedrības veselības politikas īstenošanu, izvirzītu jaunus attīstības mērķus, kā arī norādītu rīcības virzienus to sasniegšanai, un saglabātu, uzlabotu un atjaunotu Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli nākamajos sešos gados.

Saņemt veselības aprūpi ir viena no cilvēka pamattiesībām. Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā ir noteikts, ka „valsts aizsargā cilvēku veselību”. Arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152.pantā teikts, ka „nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”. Savukārt, katra cilvēka individuāla atbildība ir visu valsts nodrošināto iespēju izmantošana savas veselības saglabāšanā.

Katra indivīda un līdz ar to arī sabiedrības veselību ietekmē bioloģiskie, psihoemocionālie, sociālie, ekonomiskie, vides, kā arī dzīvesveida faktori. Šīs tiesības, iespējas un faktori ņemti par pamatu, izstrādājot šo politikas plānošanas dokumentu.

Veselība kā viena no pamatvērtībām ir cilvēka dzīves kvalitātes, viņa ģimenes un arī sabiedrības labklājības pamats. Veselīga sabiedrība ir produktīvas un ražīgas ekonomikas un valsts attīstības pamats – tātad sabiedrības veselība ir nozīmīga sabiedrības ilgtspējīgas attīstības pamatnozare un viens no sabiedrības organizētas darbības veidiem, lai aizsargātu, veicinātu un atjaunotu cilvēku veselību.

Sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanās valstī iespējama tikai tad, ja veselība ir iekļauta visās politikas jomās, kā arī, ja visiem valsts iedzīvotājiem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības nodrošināšana, saglabāšana un uzlabošana ir sabiedrības, katra indivīda un arī valsts kopīga atbildība, realizējot dažādu nozaru politiku. Ieguldot valsts budžeta līdzekļus veselības veicināšanā un slimību profilaksē izmaksas ir zemākas nekā cīnoties ar sekām – ārstējot slimības.

Sabiedrības veselības stratēģijas un tās rīcības programmā 2004.– 2010.gadam noteiktie mērķi un aktivitāšu realizācija tika regulāri monitorēta un gatavoti tematiski ziņojumi, kas ļauj novērtēt sasniegto un jaunās pamatnostādnes veidot kā minētās stratēģijas turpinājumu[1];[2];[3];[4];[5];[6].

Pamatnostādņu sagatavošanā iesaistītie partneri: LĀB, PVO, RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra.

Šajās Pamatnostādnēs iekļautie mērķi un uzdevumi, kā arī piedāvātie rīcības virzieni būtu jāiepazīst un jāpieņem ne tikai veselības, bet arī citu sektoru politikas realizētājiem, jo tikai, kopīgi strādājot, būs iespējams sasniegt pamatnostādnēs izvirzītos mērķus.

Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi un mērķi

Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi:

Cilvēktiesības - veselība kā viena no galvenajām cilvēka tiesībām visas dzīves garumā ir viens no cilvēktiesību pamatprincipiem. Tas ietver katram cilvēkam tiesības būt pēc iespējas veselākam, kā arī pārējās tiesības, kas ir saistītas ar veselības stāvokli. Cilvēktiesības ietver arī taisnīgumu ar veselības saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanā un solidaritāti.

Līdzdalība - dot iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem realizēt savu „veselības potenciālu”. Princips tiek īstenots, iesaistot sabiedrību, valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, privātās uzņēmējdarbības pārstāvjus, ārvalstu institūcijas veselības aizsardzības, sabiedrības veselības politikas plānošanas, ieviešanas un izvērtēšanas procesos, ar nolūku veicināt pēc iespējas kvalitatīvāku sabiedrības veselības sistēmas darbību. Svarīgi veicināt izpratni par veselības veicināšanu un aprūpi, slimību profilaksi, valsts un indivīda atbildību par veselības saglabāšanu un uzlabošanu.

Vienādas tiesības un iespējas visiem – taisnīgums un solidaritāte - ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības saņemt nepieciešamos veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumus valstī pieejamo personāla, tehnisko un finanšu resursu ietvaros, normatīvajos aktos noteiktā apjomā un kārtībā, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

Cilvēks – veselības aprūpes centrā. Atbalsts katra indivīda veselības nostiprināšanā - veselības politika, kas izvirza cilvēku kā galveno personu profilaksē, diagnostikā, ārstniecībā, rehabilitācijā, kā arī vispusīgas informācijas nodrošināšanai un cilvēka motivācijai. Veselības nostiprināšana un aizsardzība visas dzīves garumā. Uz katru indivīdu vērsta valsts politika riska uzvedības atpazīšanā un mazināšanā, mazkustīga dzīvesveida izskaušanā, kaitīgo ieradumu lietošanas izskaušanā, veselīga uztura lietošanas veicināšanā, profilaktisku pārbaužu savlaicīgā veikšanā.

Efektīva politika un laba pārvaldība - veselības politika balstās uzpierādījumiem balstītām zināšanām - zinātniskiem pierādījumiem un izmaksu efektivitāti, kas gūstamas no pētījumiem un starptautiskās prakses. Valdība visos līmeņos ir atbildīga par sabiedrības veselības interesēm atbilstošas valsts politikas izstrādi, kā arī par rīcības nodrošināšanu visās attiecīgajās jomās un šīs rīcības izmaksu efektivitāti. Politikas plānošanā un īstenošanā tiek nodrošināta pēctecība un koordinētība - aktualizācija un politikas plānošanas dokumentu savstarpējā saistība.

Veselība visu nozaru politikās – citām nozarēm, institūcijām un organizācijām jābūt iesaistītām un līdzatbildīgām sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā. Daudzsektoru stratēģija attiecībā uz veselību nosakošajiem faktoriem, ieskaitot fizisko, emocionālo, ekonomisko, sociālo, kultūras un citu faktoru ietekmi uz veselību. Kopēja darbība pret veselības riska faktoriem, kuri atrodas ārpus veselības nozares ietekmes.

Sabiedrības veselības politikas mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot Latvijas iedzīvotāju veselību un pagarināt kvalitatīva mūža ilgumu.

Lai sasniegtu sabiedrības veselības politikas mērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:

1. Novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību.

2. Samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazināt riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.

3. Uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību.

4. Samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.

5. Samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām.

6. Nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un resursu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, kā arī vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

Наши рекомендации