Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Nr. p.k.	Politikas rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atsauces līmenis	2014.	2017.
Rādītājs	Gads
1.	Palielinājies jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums	1.jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem (gados) (avots: CSP)	68,3	2009.	69,1	71,1
2.jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm (gados) (avots: CSP)	78,1	2009.	79,1	79,6
3. jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums tuvinās ES dalībvalstu vidējam rādītājam (%)		2008.
2.	Stabilizējusies saslimstība ar neinfekcijas slimībām	1.saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām (uz 100000 iedzīvotāju) (avots: VEC)	444,4	2009.	499,0	499,0
2. saslimstība ar diabētu (uz 100000 iedzīvotāju) (avots: VEC)	314,8	2009.	ne vairāk kā 314,0	ne vairāk kā 314,0
3.	Stabilizējusies mirstība no neinfekcijas slimībām	1.mirstība no asinsrites sistēmas slimībām (vecumā līdz 64 gadiem) (uz 100000 iedzīvotāju) (avots: VEC)
t.sk. vīrieši	243,0	2009.	256,9	247,7
t.sk. sievietes	77,6	2009.	70,1	59,8
2. kopējā mirstība no onkoloģiskajām slimībām (uz 100000 iedzīvotāju) (avots: CSP)	267,3	2009.	275,9	290,6
4.	Samazinājies mākslīgo abortu skaits	Mākslīgo abortu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem (avots: VEC)	434,9	2009.	350,0	250,0
5.	Uzlabojas bērnu veselības stāvoklis	1.Zīdaiņu mirstība (uz 1000 uz dzīvi dzimušiem) (avots: CSP)	7,7	2009.	6,7	6,0
2. Bērnu (15 g.v.) īpatsvars, kuri savu veselības stāvokli novērtē kā labu (avots: HBSC)	76,4	2010.
6.	Samazinājusies mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ	1.Vīriešu mirstība (uz 100000 iedzīvotāju) (avots: CSP)	157,3	2009.	150,0	140,0
t.sk.no ceļu satiksmes negadījumiem	18,0	2009.	17,5	16,0
t.sk. tīšs paškaitējums	40,0	2009.	39,0	35,0
2.Sieviešu mirstība (uz 100000 iedzīvotāju) (avots: CSP)	42,5	2009.	40,0	38,0
7.	Samazinājusies saslimstība ar infekcijas slimībām	1.Saslimstība ar TB (avots: VEC)	36,8	2009.	36,8	36,8
2. Saslimstība ar HIV (avots: LIC)	12,2	2009.	11,5	11,0
3. Sifilisa un gonorejas gadījumu īpatsvars bērniem kopējā gadījumu skaitā (%) (avots: LIC)	4,5	2009.	Mazāk par 3	Mazāk par 2
8.	Vidējais ambulatoro apmeklējumu skaits pie primārās veselības ārsta vienam pacientam gadā nesamazinās	ambulatoro apmeklējumu skaits pie primārās veselības ārsta vienam pacientam gadā par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem	2,9	2009.	3,1	3,2
9.	Samazināts vidējais gultdienu skaits uz 1 pacientu	vidējais gultdienu skaits uz 1 pacientu (visi stacionāri, visi profili)	8,51	2009.	6,5	6,5

1.2. Galvenie rīcības virzieni izvirzītā mērķa sasniegšanai ir:

Ø Vienlīdzīgu veselības iespēju veicināšana visiem iedzīvotājiem

Ø Neinfekcijas slimību riska faktoru mazināšana

Ø Grūtnieču un bērnu veselības uzlabošana

Ø Traumatisma mazināšana

Ø Infekcijas slimību profilakse

Ø Kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem

2.Pamatnostādņu sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem

Pamatnostādnes sagatavotas pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

1) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”[7], īpaši 2.sadaļā „Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā” noteiktais ilgtermiņa rīcības virziens – veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība.

2) Latvijas Nacionālais attīstības plāns[8], īpaši 6.1. sadaļa „Vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā”.

3) Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2010-2013.gadam,kurā kā drošas un stabilas attīstības priekšnosacījums izvirzīts vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā.

4) EK dokumenti:

· Līgums par Eiropas Savienības darbību (OV C84, 30.03.2010.);

· Eiropas Padomes rezolūcija par veselības determinantēm (OV C 218,31.07.2000.);

· Eiropas Komisija Baltā grāmata „Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.-2013.gadam” (COM (2007) 630);

· Eiropas Komisijas Baltā grāmatu par sportu (COM(2007) 391);

· Eiropas Komisijas Baltā grāmata „Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos” (COM(2007) 279;

· Eiropas Komisija Zaļā grāmata par veselības jomas personālu (COM(2008) 725);

· Eiropas Komisijas paziņojums „Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” (COM (2009) 0567);

· Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr.1350/2007/EK (23.10.2007.), ar ko izveidota otrā Kopienas rīcības programma veselības aizsardzības jomā (2008.–2013.gadam) (OV L301, 20.11.2007.);

· Eiropas Padomes rekomendācijas ievainojumu profilaksei un drošības veicināšanai Eiropā (OV C164, 18.07.2007.);

· Padomes secinājumi par veselības aizsardzības jautājumiem visās politikas jomās (Health in All Policies) (30.11.2006.);

· Padomes ieteikums par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli (OV C151, 09.06.2009.);

· Eiropas Komisijas paziņojums par Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2011.-2015.gadam (COM (2010) 491)

5) PVO dokumenti:

· PVO pamatnostādnes Eiropas reģionam „Veselība visiem 21.gadsimtā” (1998.gada maijs, Pasaules Veselības asambleja);

· Neinfekcijas slimību ierobežošanas stratēģija (2006.gada septembris PVO Eiropas reģionālās komitejas sēde);

· Eiropas stratēģijas bērnu un jauniešu veselībai (2005.gada septembris, PVO Eiropas reģionālās komitejas sēde);

· Garīgās veselības deklarācija (2005.gada janvārī, Helsinki, PVO Eiropas ministru konferencē par garīgo veselību);

· Globālā stratēģija veselības, uztura un fizisko aktivitāšu jomā (2004.gada maijs, Pasaules Veselības asambleja);

· Bērnu vides un veselības rīcības plāns Eiropai (2004.gada jūnijs, PVO 4.ministru konference par vides un veselības jautājumiem);

· PVO Eiropas reģiona rezolūcija par ievainojumu profilaksi Eiropas reģionā (12.-15.09.2005. Bukareste, PVO Eiropas reģionālās komitejas sēde);

· Pasaules Veselības asamblejas un Apvienoto Nāciju rezolūcija „Vardarbība un veselība” (2003. maijs, Pasaules Veselības asambleja);

· PVO vispārējā konvencija par tabakas uzraudzību (2003.gada maijs Pasaules Veselības asambleja);

· PVO Globālā stratēģija alkohola kaitīgas lietošanas samazināšanai (17.05.2010);

· Eiropas Harta „Cīņai pret aptaukošanos” (16.11.2006. Stambula, PVO Eiropas ministru konference par aptaukošanās ierobežošanu);

· Eiropas pārtikas un uztura politikas rīcības plāns 2007.-2012.gadam;

· Toronto harta par fizisko aktivitāti (2010.gada 8.maijs, PVO 3.starptautiskais kongress „Fiziskā aktivitāte un veselība”).

Pamatnostādnes saistītas arī ar citu politikas jomu plānošanas dokumentiem:

· Nodarbinātības un sociālās politikas jomā:

– Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011.gadam[9] (veikt ar vardarbību ģimenē saistīto nodarījumu novēršanu, panākot to skaita un izraisītās negatīvās ietekmes mazināšanu);

– Rīcības plāns Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam[10] (invaliditātes profilakses pasākumu kompleksa attīstība un īstenošana);

- Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam[11] (veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību);

- Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam[12] (darba aizsardzības politikas plānošanas pilnveidošana, valsts uzraudzības un kontroles mehānisma kapacitātes un efektivitātes paaugstināšana un „preventīvās kultūras” iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos);

- Plāns „Bērniem piemērota Latvija 2010.-2012.gadam” (radīt tādu pasauli, kas atbilstu visu bērnu vajadzībām un interesēm[13].

· Iekšlietu politikas jomā:

– Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnes 2011.–2017.gadam (samazināt nelegālo narkotisko un psihotropo vielu lietošanas akceptējamību sabiedrībā un to lietošanas nodarīto kaitējumu sabiedrībai un samazināt šo vielu pieejamību)[14].

· Izglītības un zinātnes politikas jomā:

– Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam[15] (skolēnu izglītošana par veselību, sporta aktivitātes u.c.);

– Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012.gadam[16] (radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai);

- Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam[17] (uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu).

· Transporta un sakaru politikas jomā:

– Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013.gadam[18] (mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana, bērnu drošības līmeņa paaugstināšana ceļu satiksmē).

3.SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN PROBLĒMU FOMULĒJUMS SABIEDRĪBAS VESELĪBĀ

3.1.Nevienlīdzība veselības jomā

Sabiedrības veselības stratēģijas 2001.– 2010.gadam[19] (turpmāk – Stratēģija) galvenais mērķis bija panākt Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos, tuvinot to labākajiem ES veselības rādītājiem, ņemot vērā tādus dzīves kvalitātes aspektus kā iedzīvotāju veselība un sociālā drošība.

Kā sabiedrības veselības rādītājs tiek izmantots jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums. Stratēģijas vispārējais mērķis bija - sasniegt 95% no ES vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma. Mērķis netika sasniegts, tomēr 2008. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums sasniedza 91% no ES vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma. Šis rādītājs joprojām būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja, jo standartizētie mirstības rādītāji visu nāves cēloņu dēļ Latvijā ir ievērojami augstāki nekā vidēji ES. 2008.gadā ES vidēji jaundzimušo paredzamais mūža ilgums bija 79,43 gadi, Latvijā – 72,53 gadi.^[20]

Jāatzīmē šī rādītāja būtiskās atšķirības sadalījumā pa dzimumiem. 2009.gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,8 gadus īsāks nekā sievietēm[21]. Arī ES jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir īsāks nekā sievietēm, taču tikai par 6 gadiem[22]. Tas norāda uz pārlieku augstiem Latvijas vīriešu mirstības rādītājiem. Vīriešiem Latvijā ir raksturīgs neveselīgāks dzīvesveids – atkarību izraisošu vielu lietošana, neveselīgs uzturs, kā arī riskantāka uzvedība – vīrieši biežāk cieš ceļu satiksmes negadījumos un negadījumos darba vietās, izdara pašnāvības, kas savukārt nosaka lielāku mirstību agrākā vecumā.[23] Standartizētie mirstības rādītāji liecina, ka Latvijā 48% vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem (sievietes 28 %). Savukārt ES vecumā līdz 65 gadiem nomirst tikai 29% vīriešu.[24]

Tomзr, analizзjot veselоgos dzоves gadus, pзc Eurostat aprзнiniem Latvijв 2008.gadв no vоrieрu paredzamв mыюa ilguma 77% bija veselоgie dzоves gadi[25], bet no sievieрu mыюa –70%. Tвtad sievietзm Latvijв ir garвks mыюa ilgums, bet attiecоgi mazвks veselоgi nodzоvoto gadu оpatsvars, tвpat kв citвs ES valstоs.

1.attзls Jaundzimuрo vidзjais paredzamais mыюa ilgums gados, pa dzimumiem

Avots: CSP

Rādītājs, kas liecina par nevienlīdzību veselībā, ir atšķirība starp jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu lauku iedzīvotājiem un pilsētniekiem – lauku iedzīvotājiem tas ir par apmēram par 2 gadiem īsāks[26].

Arī citu Stratēģijas mērķu sasniegšanā ir notikusi pozitīva virzība, ievērojami samazinājusies saslimstība ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, uzlabojušies zīdīšanas rādītāji, bet mērķi nav sasniegti. Atsevišķu mērķu sasniegšana bijusi ar negatīvu tendenci, piemēram, pieaugusi adipozitāte un saslimstība ar diabētu.

Galvenie saslimstības, invaliditātes un mirstības cēloņi Latvijā ir neinfekcijas slimības. Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi.

Latvijā 7,2% vīriešu un 11,0% sieviešu savu veselības stāvokli uzskata par diezgan sliktu un sliktu un tikai 29,2% vīriešu un 27,9% sieviešu – par diezgan labu. Savukārt līdz ar vecumu samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā labu.[27]

2.attēls Respondentu veselības stāvokļa pašvērtējums (īpatsvars)

Avots: CSP, EU-SILC apsekojums, 2006

Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība arī sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošais faktors. 2008.gadā EU SILC iedzīvotāju aptaujā 16 % respondentu Latvijā atbildējuši, ka nevar finansiāli atļauties medicīniskos izmeklējumus, tas ir augstākais rādītājs starp ES valstīm[28]. Tas liecina, ka zemākā ienākuma līmeņa mājsaimniecības ir lielākā mērā pakļautas riskam nesaņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību nekā citas.

Salīdzinot respondentu veselības stāvokļa pašnovērtējumu atkarībā no ienākumu līmeņa, pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem procentuāli mazāk (39% vīriešu, 36,1% sieviešu) savu veselības stāvokli raksturo kā labu, nekā tie, kuru ienākumi ir augstāki (56,8% vīriešu, 51,6% sieviešu)[29].

Dzīve nabadzībā biežāk ir saistīta ar t.s. riska uzvedību– paaugstinātu psihoaktīvo vielu (tabakas, alkohola), depresiju, antisociālu uzvedību un noziedzību, ar palielinātu nedrošas pārtikas lietošanas risku, plašu somatisko problēmu spektru^[30]. Atbilstoši CSP datiem 2008. gadā Latvijā nabadzības riska indekss, kas raksturo nabadzībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru, bija 26%. Turklāt šis rādītājs sievietēm (27%) ir augstāks nekā vīriešiem (24,2%).[31]

Pieejamība (gan finansiāla, gan teritoriāla, gan speciālistu pieejamība) veselības aprūpes pakalpojumiem raksturo veselības aprūpes sistēmas kvalitāti un efektivitāti. Latvijā daļa iedzīvotāju finansiālu apstākļu dēļ nevar piekļūt veselības aprūpei, kad tā ir nepieciešama.[32] Kā liecina pētījuma rezultāti[33], 45,5% no respondentiem, kuriem pēdējā gada laikā bijusi nepieciešamība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un viņi no tiem atteikušies, to darījuši finansiālu iemeslu dēļ.

Pētot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gandrīz piektā daļa (17,7%) respondentu uzskata, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ārsta speciālista konsultācija ir bijusi nepieciešama, bet tā nav veikta nepietiekamu finansiālu līdzekļu dēļ (23,7%), rindu dēļ (12,8%), attāluma vai transporta trūkuma dēļ (5,4%). Tas liecina, ka pieejamības problēmas tieši šajā sektorā ir vienas no visizteiktākajām. Respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz 100 Ls) mājsaimniecībā gandrīz divas reizes retāk vēršas pie ārstiem speciālistiem, salīdzinot ar respondentiem, kuru mājsaimniecību ienākumi ir vidēji vai augsti[34].

Identificētās problēmas:

• Latvijā pastāv nevienlīdzība veselības jomā –jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums lauku iedzīvotājiem ir par 2 gadiem īsāks nekā pilsētniekiem, jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir par 9,8 gadiem īsāks nekā sievietēm;

• Latvijā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums ir par 6,9 gadiem īsāks nekā vidēji ES;

• Sievietēm veselīgi nodzīvoto gadu īpatsvars ir mazāks nekā vīriešiem;

• Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība arī sociāli ekonomisko faktoru ietekmē. Nabadzība ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību;

• Pastāv atšķirīga pieejamība veselības aprūpei, ko ietekmē finansiāli un ģeogrāfiski apstākļi.

Apakšmērķis: Novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību.

3.1.2.Uzdevumi:

- Nodrošināt vienlīdzīgu pieeju veselības veicināšanas, slimību profilakses, agrīnas slimību diagnostikas un veselības aprūpes pakalpojumiem, neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma un sociālā stāvokļa,

- Nodrošināt sabiedrības veselības stāvokļa monitoringu,

- Nodrošināt sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām veselības veicināšanas pasākumu pieejamības uzlabošanai,

- Katru gadu, iesaistot mediju pārstāvjus, veidot starpnozaru komunikācijas plānu sabiedrības veselības veicināšanai,

- Nodrošināt ģimenes ārstu vienlīdzīgu pieejamību visiem iedzīvotājiem.